3. mar 22:04
Tu dzīvo principiālā pasaulē.
Caur salauztām, ne pārāk tīrām brillēm Tu skaties uz manu pusi.
Nu?
Kāda es esmu?
Melna vai balta?
Laba vai slikta?
Veltīgi cenšos iesviest pelēko krāsu Tev acīs.
Tu tikai lepni profilā smejies.
Es esot kukainis Tev pie kājām, es neko nesaprotot no Dzīves.
Es esmu nedaudz aiz tām robežām, kurām Tu nekad nepārkāp.
Deguns principa mākoņos neredz sauli.
Man to nokrāsot baltu, lai Tu beidzot pamanītu tās eksistenci?
Mute runā pasaules gudrības.
"Paklusē, es runāju" - Tu saki.
Es klausos, bet nedzirdu.
Tu runā melnbaltiem vārdiem.
Tu lasi gudras grāmatas un domā, ka saproti Pasauli.
Rokas raktsa dzeju par to, kas Tev apkārt.
Ar melnu krāsu uz baltās wōrda lapas.
Mute turpina runāt par Tev nodarītajām pārestībām.
"Nepateicība Pasaules alga" Tu turpini runāt.
Un sejā lepnums, ka pats esi tik labs.
"Sliktie, sliktie cilvēki"Tu turpini malt, it kā kāds klausītos.
Es klusi un iecietīgi smaidu.
Tu taču ar sevi lepojies.
Ar savu melnbaltumu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru