ceturtdiena, 2008. gada 28. februāris

krikši



Ar vienu Tavu smaidu un dzidru acu skatu man pietiek visai dienai un vēl sapņiem, Tevis pārpildītiem.
Neko man vairāk nevajag, lai paceltos pāri mākoņiem.
Banāli un novazāti - kāds vīpsnās, turpinot brist pa pelēkām peļķēm, bet es tikmēr šūpošu kājas, sēžot uz zeltītās mākoņa maliņas.
Te augšā spīd saule...

Nav komentāru: