Ar vienu Tavu smaidu un dzidru acu skatu man pietiek visai dienai un vēl sapņiem, Tevis pārpildītiem. Neko man vairāk nevajag, lai paceltos pāri mākoņiem. Banāli un novazāti - kāds vīpsnās, turpinot brist pa pelēkām peļķēm, bet es tikmēr šūpošu kājas, sēžot uz zeltītās mākoņa maliņas. Te augšā spīd saule...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru