domas, kā augoņi strutojoši aug man smadzenēs un tad pārsprāgst, atstājot tikai puvušas gaļas smaku. muti atveru, lai ierautu svaiga skābekļa malku, bet tikai skaņu pilns gaiss man apkārt. es saviebjos un vemju visu žļurdoņu ārā. prom no sevis, visu prom. pēc tam paskatos spogulī atvieglota.. bet...nav.. vairs nekā, ne skanošā gaisa pļekas, ne smadzeņu audzēji-domas, nav itin nekā... tik tukšums vibrē kā pretīgs vīrietis orgasma laikā... es saviebjos aiz sāpēm un pretīguma un atkal vemju...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru