otrdiena, 2008. gada 30. decembris

krikši

Eternal sunshine of the spotless mind
~~~~~~
Tu lūdzi aizvērt acis un tad es biju visur - zem Tavām rokām,acīm,lūpām un zem elpas. Es biju Pasaule, Tu biji Dzīvība un Tava Elpa bija mana Elpa.
Tās ir muļķības - es neatceros Tavu seju. Iemīlējušies saka, ka tai vajadzētu stāvēt acu priekšā kā akmenī iekaltai. Tavējā ir no daudz smalkākas matērijas - tā iztek cauri atmiņām kā ūdens. Tikai pieskārienus es nesajauktu, lai cik daudz būtu dzērusi. Slīcinu visu. Lejiet man vēl!!
~~~~~~
Pieskārienus nemaz nevar sajaukt.
Draudzenes netīšo glāstu... Cita zīmējumus uz manām kontūrām.. Miklas rokas.. Bezpersonisku pļauku, nagu švīkas..
Man šķiet, ka katrs pieskāriens ietetovē pirkstu nospiedumus manā ādā, un tad pieskārienu nav iespējams sajaukt ne ar vienu citu.
~~~~~~
Atlaist,lai skrien. Zināt, ka nepakļausies, ka var aiziet nepasakot un nebrīdinot. Tas mirkļiem piešķir netveramu burvību.
Bezierunu pakļāvība, bez pakļaušanas. Klusu...
~~~~~~
Un tad Dievs iepūta savu dvašu radītajā ķermenī un tas kļuva par dzīvu cilvēku.....

Nav komentāru: