krikši

~Tu man pat čau neteiksi? iedomājies - es tik ilgi būšu prom - Tev vajadzētu no laimes lēkāt!~
-*smaids* Cerams, ka tiešām ilgi neredzēsimies.- *jautājošais skatiens*-
~jā, ilgi...~
- *seko stāsts par to, kad Viņš esi plānojis braukt atpakaļ* (..) Cik labi, kad ir sesijas beigas, vai ne Baiba? Kad var braukt uz mājām... *sarkasms - jūtams katrā vārdā*-
~jā, Tom. Vienkārši perfekti tas ir. *joprojām smaids* ~
-Nu re, Baiba. Atkal vēl viens jautājums, kurā mums sakrīt domas *viņš sņorē ciet boti un smaida*-
~Tom.. Tinies. Tinies skriet *viņa smaida, balsī nav ļaunuma, tikai smaids*~
-To arī plānoju darīt.. Baiba.-
~Tad tinies. Un ātri~
iestājas neliela pauze
-ko skaties? Kaut ko gribēji?-
~nē *seko zibenīga atbilde, viņa joprojām smaida. Viņš arī..*~
-Tad jau viss ir ideāli, labāk vairs nevar būt *Viņš joprojam smaida*-
~jā, vienkārši perfekti *vai tā bija iroijas deva viņa balsī? Baiba nodomā, bet pārvarot vēlmi izdarīt kārtējo muļķibu...~
...viņa ar smaidu uz lūpām aizgriežas un turpina rakstīt. tad viņš aiziet. Skan - Better in time, asaras izsprāgst no acīm un viņa pieceļas kājās. Un ja nu tā ir pēdējā reize, kad es viņu redzu? meitenei ieskrien prātā un viņa pieliek plaukstas sejai priekšā. Viņš iespējams, tā arī nekad neuzzinās... Atveras durvis. Ienāk Toms. Baiba stāv pret logu, rokas priekšā sejai. ej prom,- viņa domās lūdzas. lūdzu, ej prom. es negribu,ka Tu mani tādu redzi., viņa domās lūdzas. Vienu brīdi liekas, ka Toms meiteni nopēta, bet tad jau viņš atkal aiziet. Bija aizmirsis austiņas. Baiba noslauka asaru pēdas un ievelk eplu. Būs labi. Viņš nenojautīs. neko. Dzīvos tālāk un aizmirsīs. Tikai pēkšņi uzmācās vēme skriet pakaļ, satvert aiz rokas un nekad, nekad nelaist vaļā. muļķības, Baiba sapurina galvu tās tikai iedomas.



Zini, kas ir savādi - kad sarunas laikā tiek piesaukts otra sarunbiedra vārds. Mūsu sarunās tā gadās bieži. ļoti bieži.
-Aija?-
-Jā, Igor, Tu kaut ko vēlējies?-
Un tikai ar lielu sarkasma devu. No abām pusēm.

Nošaujiet mani kāds!