sestdiena, 2008. gada 28. jūnijs

krikši

Tā. Scenārijs ir viens un tas pats. Nez kā viņš jutās, kad nu jau savu tagadējo draudzeni veda pa tām pašām takām ,kur kādreiz tik mēs divi gājām. Pat bildes tādas pašas, tikai cilvēki citi. Viens cilvēks. Divi.... Kā.... Es tā nevarētu. Man jauns cilvēks ir jauns. Ar viņu ir jaunas vietas, jaunas emocijas, jauni piedzīvojumi, jauna kompānija - viss jauns.
Es nevarētu ar savu draugu staigāt pa tām pašām takām, pa kurām ar bijušo.
Doma....
Man jāpabeidz kārtot istaba un jāsāk gatavoties savam baļlukam ,nevis jāskumst par to, ka neviens tāpat neieradīsies.


Man liekas, ka ja mūs atsviestu teiksim kādus 2 gadus atpakaļ un izdzēstu atmiņas par nākotni, tad mēs darītu visu tāpat.
Gaišo atmiņu mūžīgais starojums.

Nav komentāru: