kvadrātmetri

Mani pamodināja asa sāpe, kura izšāvās cauri ķermenim gaismas ātrumā. Es dzīvoju istabiņā. Vakar izmērīju - 6,75 kvadrātmetri. Sapratu to tikai tad, kad ar galvu biju ietriekusies visās četrās sienās. Tikai tad es sapratu to,ko acis jau sen redzēja, bet prāts vēl atteicās pieņemt. Iededzināt uz savas ādas zīmi - neuzticēties un neticēt. Izdomāju,ka vairs nemazgāšos. Audzēšu biezu ādu. Un es šeit nerunāju par fizisko ķermeni. Jaliek uzvārīties tēja.
Dievinu tos retos svētdienas sajūtas rītus, kad pamosties no glāstiem, kas nākuši no blakusguļošā. Mirkļa iedoma, ka viss ir tā, kā tam jābūt. Pašapmāns, jo viņš piecelsies, ar skūpstu aizzīmogos manas lūpas un aizies. Tāpat kā visi. Pēc tam kopā smiesieties un prāts notikušo neatcerēsies. Viena nakts maiguma un aizmiršanās pilna. Pašapmāns. Nē.... Es noslīcināšu atslēgas no vannasistabas durvīm. Un visi būs laimīgāki.