kjtrs

Tajā pašā laikā,kad Gatis piesēdās pie brokastu galda, otrā pilsētas malā kāda sieviete tikai atvēra acis. Griestu pelēkums netīkami griezās acīs un viņa tās atkal aizvēra. -Atdodiet man miegu- viņa izmisusi nokliedzās, bet, pārkāpis lūpu robežšķirtni, sauciens ieguva vien aizsmakuša čuksta tēlu. Lieni vairs nemodināja Gata balss telefona klausulē. Kaut kas viņu attiecībās jau otro nedēļu nebija kārtībā. Sievieti tas nomāca, lai gan viņa to prasmīgi novēla uz draņķīgajiem laikapstākļiem aiz loga un neveiksmīgajiem darba meklējumiem. Citus apmuļķot bija viegli. Grūtāk gāja ar sevis mānīšanu. Viss būs labi, Linda sevi mierināja. Šovakar jāiet uz sālsmaizi Vendijas jaunajā dzīvoklī. Gatis tur arī būs. Viss būs labi, viņa jau kuro reizi sev atkārtoja. Satiks Gati, apskaus, noskūpstīs, pateiks, ka mīl un tad abi visu vakaru pavadīs viens otra apskāvienos, klausīdamies draugu jautro čalu un smiedamies par kopā piedzīvoto. Liene uzvilks bēšos miņukus un melno tuniku. Gatim patika, ja viņa tā ģērbās. "Supersieviete - izskatīga un vēl laba saimniece- tā viņš bija teicis, un Liene tikai mulsi smējās par tik neordināru komplimentu. Smaids parādījās sievietes sejā un viņa atvēra acis. Izkāpa no šaurās gultas un ieāva kājas čībās. Māsa jau bija aizgājusi uz darbu. darbs. Lienes seja mazliet saviebās.
Acis pārskrēja pār istabu - uz krēsla kaudzē samestas drēbes, divas gultas, putekļaina sekcija, pusatvērts drēbju skapis un paklājs pilns ar brūniem matiem. Viņa novaikstījās. Lai paliek. Vēlāk sakārtos. Aizsoļoja uz virtuvi un ieslēdza Tv. Sataisījusi siermaizītes viņa uzlēja karstu ūdeni šķištošajai kafijai. Māsa teica, ka tā nav kafija, bet suņa mīziens un viņas abas tad smējās vēderus turēdamas. Liene aizgāja uz istabu pēc cepumiem, kuri tur bija palikuši pēc vakardienas filmas skatīšanās. Ikrīta rutīna, mazie rituāli, kuri Lieni vienmēr nomierināja un iedvesa drošības sajūtu. Pie virtuves loga pieklauvēja kāds putniņš ar skaistu, dzeltenu knābīti. Lienes smaids atkal uzplauka uz sejas un viņa skaņi iesmējās par patīkamo apciemojumu. Ko var uztraukties par niekiem? Dzīve taču ir fantastiska. Ar apetīti notiesājusi brokastis viņa atgriezās istabā un ieslēdza savu pc. Pārskrēja ar acīm ziņu portāla virsrakstiem. Nekas nav mainījies - tie paši ķīviņi par varu, tās pašas automašīnas uz Latvijas-Krievijas robežas. Pasaule nemainījās. Vara.. Tā vienmēr ir vilinājusi cilvēkus, gan šodien, gan simts gadus atpakaļ. Pat viņas tēvs.. "Papucītis", kā Liene ar māsu viņu bērībā mīļi sauca... Pat viņš tagad bija pagasta vecis. Viņam patika tā sajūta. Varas saldā garša. Un nekad nepietiek, jo vienmēr vajag vēl un vēl.. Viņam tagad bija jauna dzīve. Jauna sieva, jauni bērni. Visu,kas nebija izdevies viņš ļoti lieliski noslēpa. Bērnus. Notikumus. Vara sabojā cilvēku, Liene prātā skumji atzīmēja. Ar troksni aizcirtusi ciet pc vinā devās uz vannas istabu. Ak, šie mazie, sievišķīgie prieciņi - kā plombīra saldējums karstā vasaras dienā. Saldējums.. Uz Gata ādas.... Liene nevilšus pasmaidīja un atgrieza ūdens krānu. Dzīve IR burvīga.

Nodomāja Gatis pēc bezdievīgi garšīgajām brokastīm. Lai nu ko, bet gatavot Agnese prata. Viņš gudri nejautāja neko par vakardienu. Izlikās, ka nekas nav noticis, un Agnese darīja to pašu. Nekas jau nebija jāsaka un jābāž acīs, viss tāpat bija skaidrs. Bez tam viņam nebija ne mazākās vēlmes piedrazot savu galvu ar citu problēmām.
-Tu esi īsta burve- vīrieties laiski atlaidies krēslā paslavēja.
-Paldies- Agnese atsmaidīja
-Tikai nākamreiz, Dieva dēļ, neklausies tos draņķus tik skaļi - man galva sāp no tāda kaķu kora-
Agnese tēlotā aizvainojumā meta viņam ar dvieli un abi izplūda smieklos.
-ja tas bija mājiens, ka man jāmazgā trauki, tad vari aizmirst.-
-Relax, es nomazgāšu-
-Tavs vārds ir mans likums - Gatis salutēja -Labi, es skriešu tagad, citādāk nokavēšu- viņš piemetināja ceļoties no krēsla.
-Un nekādus Bēthovemus- viņš tēlotā bardzībā pakratīja pirkstu pirms izgāja pa virtuves durvīm.
-Ak..- Agnese smējās
Viss bija kārtībā. Viņa nomazgās traukus, sakops virtuvi, iejauks mīklu smalkmaizītēm. Visu, tikai lai nebūtu jāatgriežas tukšajā istabā, lai nebūtu jādomā. Viņa papurināja galvu cerībā, ka pēkšās bailes no viņas izlidos, kā no slapja suņa ūdens pilieni. Atgriezusi ūdens krānu, mirkli ieklausījās ūdens šņākoņā. Parasti traukus mazgāja Toms. Tikmēr Agnese krēslā sēdēdama pīpēja un gvelza visādus niekus. Pēkšņš riebums pārņēma sievieti un viņa par stipru saspieda glāzi,kuru turēja rokā. Ass triknkšķis un viņa kā apburta lūkojās uz savām asinīm,kuras pilēja ar ūdeni pilnajā izlietnē. Viss vienalga. Sakodusi lūpas viņa izrāva mazo stikla šķembu no pirksta un rūpīgi to aplūkoja. Glāze maksāja divpadsmit latus. Dārgās sāpes- vinā nodomāja tukši blenzdama stikla lauskā. Aizcirtās ārdurvis un trulā skaņa atgrieza virtuvē Agneses domas. Ātri iemetusi lauskas miskastē viņa sāka mazgāt traukus.Ūdens koda savainotajā pirkstā, bet Agnese radināja sevi pie sāpēm. Labāk, lai pirksts, nekā... Tikai glāze jānopērk vietā. Cerams, ka nākošā kalpos ilgāk un nesaplīsīs tad, kad to vismazāk gaida.Diez vai Ritvara piedāvājums iet vakariņās vēl ir spēkā? Visu citu, tikai ne atkal būt vienai - tas bija nāvējoši. Agnese brīnijās, kā viņai pietika spēka,kad nebija vīrieša, kurš viņu sagaida netīru mājās un vēl priecājas. Varbūt iegādāties suni? Jā, viņa noteikti to darīs. Tūlīt, kā būs sakārtojusi virtuvi viņa aizies uz tuvāko dzīvnieku patversmi un tad uz zooveikalu. Viņas sunim būs viss - suņu cepumi, graužamais kauls. Jā... Suns... Viņa to sauks par... Par Berliōzu. Ar garo, stiepto "ō".Obligāti nolīgs kādu meitenīti, kura vedīs pastaigāties Berliōzu. Agnesei nepatika pat doma, ka viņai savs laiks būtu jāpakārto kaut kādām smieklīgām suņa pastaigām. Toties viņai patika iztēlē uzburtā aina, kā Berliōzs luncinās savu astīti sagaidot savu samnieci mājās. Smaids uzplauka meitenes sejā. Viņa būs labs cilvēks. Izglābs suņuku no riebīgās patversmes. Viņa sāka slaucīt grīdu. Apmānīs bailes. Agnese bija viltīgāka.