Tā ir perversa spēle - šīs paslēpes. Viņa meklē mani - pat atvara vidū. Starp ūdenszālēm un dūņām. Starp gliemežiem un zivju zvīņām, un zemūdens straumju virpulī. Viņai nepietrūkst elpas, jaunības trakās varēšanas - kā var acis tā gailēt, bet nepārdegt?
Es stāvu upes malā, rokas kabatā, un man ir neprātīgi bail, ka viņa apmaldīsies sevī, neiznirs.. Un neatradīs..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru