SF

Gaisā skanēja nenoteiktība un šaubas. Tās piepildīja telpu tik bieziem slāņiem, ka palika grūti elpot. Cauri paātrinātiem sirdspukstiem un īsām, seklām elpām varēja dzirdēt domas šaudamies pa galvu - atsitās pret argumentiem, sasita kājas, asiņoja līdz nāvei un dzemdēja jaunas iespējamības, variantus, nākotnes vīzijas. Stop – pietiek.
-Jā, labi. Ejam.
-Tu esi droša?
-Ja vēl mirkli ilgāk domāšu, tad drošāka nepalikšu.
Kāds bija atvēris logu, gaiss palika viegls un elpa dziļāka, mierīgāka. Sieviete atvēra durvis un tik uz mirkli atskatoties izgāja ārā no telpas, Viņš sekoja, ik pa brīdim nervozi pieglaužot savas gaiši zilās ausis, kuras vēljoprojām likās pārāk garas un nepiemērotas šejieniešiem. Soļu skaņa noklusa sūnās, smaržoja pēc uzdrošināšanās un izaicinājuma.
-Tu taču apzinies iespējāmās sekas?
-Ak, beidz, mums arī ir smadzenes, ja.
-Visai draņķīgas, jāpiebilst, bet to var labot.
-Vēl kaut ko izdomā, lūdzu, man pietiek arī ar tām pašām.
-Kā vēlies, Pavēlniec. Vienkārši būtu vieglāk,ja..
-Sarežģītāk, tad vairs nebūtu nezināšanas šarma. Tu taču zini, kas būs?
-Jā, es zinu,- Viņš nopietni pamāja.
-Un tu neteiksi man. Tādad, esi tik labs, ausaini, ja nevari padarīt šo vieglāku, tad nepadari to sarežģītāku.
-Kā vēlies, Pavēlniec.
Par pavēlnieci nosauktā noraustīja lūpu kaktiņus, izdzirdot uzrunu, bet neko neatbildēja. Iestājās klusums. Kaut kur iegaudojās suns, nočaukstēja lapas, bet tām neviens nepievērsa uzmanību. Ar katru sperto soli apkārtne palika aizvien mazsvarīgāka, tā ielīda tālākajā plānā, līdz palika vairs tikai taka, kura veda taisni uz priekšu. Līdz pašam tumšajam horizontam nebija saskatāms neviens līkums, neviens pagrieziens. Kad bija pagājusi apmēram stunda, kopš abi uzsāka ceļu, Ausainis pēkšņi nokrekšķējās.
-Tātad šeit?- izbrīnījusies atskatījās sieviete.
-Pēc metra pa labi. Un tad nogulies zālē.
-Ausaini!- viņas balss tonis piepeši kļuva nelokāmi prasīgs.
-Pēc metra pa labi un tad nogulieties zālē, Pavēlniec.
-Tā jau ir labāk, - pavēlniece uzslavēja.
-Pavēlniec, pārāk daudz domu manā necilajā galvā. Atvainojiet, lūdzu.
Pārspīlējumiem šeit bija ļoti liela nozīme.